Esmu konceptpavārs. Ja ir ideja konceptam un tur ir iesaistīts ēdiens, tad vajag šefpavāru, kas šo visu saorganizēs. Nu, lūk – tas esmu es. Būšana dabā man jau ir tuva no bērna kājas. Pārgājiens, laivu brauciens, ekspedīcija, velo tūre, nometne vai piedzīvojumu sacīkstes- visur, kur ir bijusi gatavošana dabā, līdz šim redzēju tikai desiņas uz uguns, uzsildītu zupu vai baltmaizi ceptu dūmos. Protams, arī tas ir piedzīvojums, bet es gribēju ko vairāk. Es gribēju īpaši gardu ēdienu pagatavot vietā, kur skaists skats paveras uz priežu silu vai skalojot kājas Amatā ēst katlā ceptu maizi. Vai uz iesma ceptu foreli ar pannā ceptiem dārzeņiem. Gribēju kaut ko ārpus pārgājienu klasiskās ēdienkartes.

Kur ir mežs, tur ir piedzīvojums un kur piedzīvojums, tur visiem jābūt paēdušiem. Visi ir dzirdējuši teicienu, ka pie dabas viss garšo labāk. Bet, ja ēdiens ir gards un estētiski baudāms, tad piedzīvojums pie dabas būs īpaši spilgts.